declamatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēclāmō.

Participle

dēclāmātus (feminine dēclāmāta, neuter dēclāmātum); first/second-declension participle

1. declaimed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēclāmātus	dēclāmāta	dēclāmātum		dēclāmātī	dēclāmātae	dēclāmāta
genitive	dēclāmātī	dēclāmātae	dēclāmātī		dēclāmātōrum	dēclāmātārum	dēclāmātōrum
dative	dēclāmātō	dēclāmātae	dēclāmātō		dēclāmātīs
accusative	dēclāmātum	dēclāmātam	dēclāmātum		dēclāmātōs	dēclāmātās	dēclāmāta
ablative	dēclāmātō	dēclāmātā	dēclāmātō		dēclāmātīs
vocative	dēclāmāte	dēclāmāta	dēclāmātum		dēclāmātī	dēclāmātae	dēclāmāta