definiturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēfīniō.

Participle

dēfīnītūrus (feminine dēfīnītūra, neuter dēfīnītūrum); first/second-declension participle

1. about to limit, terminate

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēfīnītūrus	dēfīnītūra	dēfīnītūrum		dēfīnītūrī	dēfīnītūrae	dēfīnītūra
genitive	dēfīnītūrī	dēfīnītūrae	dēfīnītūrī		dēfīnītūrōrum	dēfīnītūrārum	dēfīnītūrōrum
dative	dēfīnītūrō	dēfīnītūrae	dēfīnītūrō		dēfīnītūrīs
accusative	dēfīnītūrum	dēfīnītūram	dēfīnītūrum		dēfīnītūrōs	dēfīnītūrās	dēfīnītūra
ablative	dēfīnītūrō	dēfīnītūrā	dēfīnītūrō		dēfīnītūrīs
vocative	dēfīnītūre	dēfīnītūra	dēfīnītūrum		dēfīnītūrī	dēfīnītūrae	dēfīnītūra