defleturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēfleō.

Participle

dēflētūrus (feminine dēflētūra, neuter dēflētūrum); first/second-declension participle

1. about to deplore

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēflētūrus	dēflētūra	dēflētūrum		dēflētūrī	dēflētūrae	dēflētūra
genitive	dēflētūrī	dēflētūrae	dēflētūrī		dēflētūrōrum	dēflētūrārum	dēflētūrōrum
dative	dēflētūrō	dēflētūrae	dēflētūrō		dēflētūrīs
accusative	dēflētūrum	dēflētūram	dēflētūrum		dēflētūrōs	dēflētūrās	dēflētūra
ablative	dēflētūrō	dēflētūrā	dēflētūrō		dēflētūrīs
vocative	dēflētūre	dēflētūra	dēflētūrum		dēflētūrī	dēflētūrae	dēflētūra