defletus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēfleō.

Participle

dēflētus (feminine dēflēta, neuter dēflētum); first/second-declension participle

1. deplored

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēflētus	dēflēta	dēflētum		dēflētī	dēflētae	dēflēta
genitive	dēflētī	dēflētae	dēflētī		dēflētōrum	dēflētārum	dēflētōrum
dative	dēflētō	dēflētae	dēflētō		dēflētīs
accusative	dēflētum	dēflētam	dēflētum		dēflētōs	dēflētās	dēflēta
ablative	dēflētō	dēflētā	dēflētō		dēflētīs
vocative	dēflēte	dēflēta	dēflētum		dēflētī	dēflētae	dēflēta