demandatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēmandō.

Participle

dēmandātus (feminine dēmandāta, neuter dēmandātum); first/second-declension participle

1. entrusted
2. committed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēmandātus	dēmandāta	dēmandātum		dēmandātī	dēmandātae	dēmandāta
genitive	dēmandātī	dēmandātae	dēmandātī		dēmandātōrum	dēmandātārum	dēmandātōrum
dative	dēmandātō	dēmandātae	dēmandātō		dēmandātīs
accusative	dēmandātum	dēmandātam	dēmandātum		dēmandātōs	dēmandātās	dēmandāta
ablative	dēmandātō	dēmandātā	dēmandātō		dēmandātīs
vocative	dēmandāte	dēmandāta	dēmandātum		dēmandātī	dēmandātae	dēmandāta