demonstratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēmōnstrō.

Participle

dēmōnstrātus (feminine dēmōnstrāta, neuter dēmōnstrātum); first/second-declension participle

1. shown, having been shown; proven, having been proven

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēmōnstrātus	dēmōnstrāta	dēmōnstrātum		dēmōnstrātī	dēmōnstrātae	dēmōnstrāta
genitive	dēmōnstrātī	dēmōnstrātae	dēmōnstrātī		dēmōnstrātōrum	dēmōnstrātārum	dēmōnstrātōrum
dative	dēmōnstrātō	dēmōnstrātae	dēmōnstrātō		dēmōnstrātīs
accusative	dēmōnstrātum	dēmōnstrātam	dēmōnstrātum		dēmōnstrātōs	dēmōnstrātās	dēmōnstrāta
ablative	dēmōnstrātō	dēmōnstrātā	dēmōnstrātō		dēmōnstrātīs
vocative	dēmōnstrāte	dēmōnstrāta	dēmōnstrātum		dēmōnstrātī	dēmōnstrātae	dēmōnstrāta