denuntiatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēnuntiō.

Participle

dēnūntiātus (feminine dēnūntiāta, neuter dēnūntiātum); first/second-declension participle

1. announced, declared

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēnūntiātus	dēnūntiāta	dēnūntiātum		dēnūntiātī	dēnūntiātae	dēnūntiāta
genitive	dēnūntiātī	dēnūntiātae	dēnūntiātī		dēnūntiātōrum	dēnūntiātārum	dēnūntiātōrum
dative	dēnūntiātō	dēnūntiātae	dēnūntiātō		dēnūntiātīs
accusative	dēnūntiātum	dēnūntiātam	dēnūntiātum		dēnūntiātōs	dēnūntiātās	dēnūntiāta
ablative	dēnūntiātō	dēnūntiātā	dēnūntiātō		dēnūntiātīs
vocative	dēnūntiāte	dēnūntiāta	dēnūntiātum		dēnūntiātī	dēnūntiātae	dēnūntiāta