despoliatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēspoliō

Participle

dēspoliātus (feminine dēspoliāta, neuter dēspoliātum); first/second-declension participle

1. stripped (for punishment)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēspoliātus	dēspoliāta	dēspoliātum		dēspoliātī	dēspoliātae	dēspoliāta
genitive	dēspoliātī	dēspoliātae	dēspoliātī		dēspoliātōrum	dēspoliātārum	dēspoliātōrum
dative	dēspoliātō	dēspoliātae	dēspoliātō		dēspoliātīs
accusative	dēspoliātum	dēspoliātam	dēspoliātum		dēspoliātōs	dēspoliātās	dēspoliāta
ablative	dēspoliātō	dēspoliātā	dēspoliātō		dēspoliātīs
vocative	dēspoliāte	dēspoliāta	dēspoliātum		dēspoliātī	dēspoliātae	dēspoliāta