destructurus

Latin

Etymology

Future active participle of dēstruō.

Participle

dēstrūctūrus (feminine dēstrūctūra, neuter dēstrūctūrum); first/second-declension participle

1. about to destroy, demolish, ruin

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēstrūctūrus	dēstrūctūra	dēstrūctūrum		dēstrūctūrī	dēstrūctūrae	dēstrūctūra
genitive	dēstrūctūrī	dēstrūctūrae	dēstrūctūrī		dēstrūctūrōrum	dēstrūctūrārum	dēstrūctūrōrum
dative	dēstrūctūrō	dēstrūctūrae	dēstrūctūrō		dēstrūctūrīs
accusative	dēstrūctūrum	dēstrūctūram	dēstrūctūrum		dēstrūctūrōs	dēstrūctūrās	dēstrūctūra
ablative	dēstrūctūrō	dēstrūctūrā	dēstrūctūrō		dēstrūctūrīs
vocative	dēstrūctūre	dēstrūctūra	dēstrūctūrum		dēstrūctūrī	dēstrūctūrae	dēstrūctūra