determinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēterminō.

Participle

dēterminātus (feminine dētermināta, neuter dēterminātum); first/second-declension participle

1. delimited, confined, defined, designated

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēterminātus	dētermināta	dēterminātum		dēterminātī	dēterminātae	dētermināta
genitive	dēterminātī	dēterminātae	dēterminātī		dēterminātōrum	dēterminātārum	dēterminātōrum
dative	dēterminātō	dēterminātae	dēterminātō		dēterminātīs
accusative	dēterminātum	dēterminātam	dēterminātum		dēterminātōs	dēterminātās	dētermināta
ablative	dēterminātō	dēterminātā	dēterminātō		dēterminātīs
vocative	dētermināte	dētermināta	dēterminātum		dēterminātī	dēterminātae	dētermināta