detrectatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dētrectō.

Participle

dētrectātus (feminine dētrectāta, neuter dētrectātum); first/second-declension participle

1. refused

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dētrectātus	dētrectāta	dētrectātum		dētrectātī	dētrectātae	dētrectāta
genitive	dētrectātī	dētrectātae	dētrectātī		dētrectātōrum	dētrectātārum	dētrectātōrum
dative	dētrectātō	dētrectātae	dētrectātō		dētrectātīs
accusative	dētrectātum	dētrectātam	dētrectātum		dētrectātōs	dētrectātās	dētrectāta
ablative	dētrectātō	dētrectātā	dētrectātō		dētrectātīs
vocative	dētrectāte	dētrectāta	dētrectātum		dētrectātī	dētrectātae	dētrectāta

References

• “detrectatus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• detrectatus in Ramminger, Johann (16 July 2016 (last accessed)), Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016