deusturus

Latin

Etymology

Future active participle of deūrō

Participle

deustūrus (feminine deustūra, neuter deustūrum); first/second-declension participle

1. about to destroy

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	deustūrus	deustūra	deustūrum		deustūrī	deustūrae	deustūra
genitive	deustūrī	deustūrae	deustūrī		deustūrōrum	deustūrārum	deustūrōrum
dative	deustūrō	deustūrae	deustūrō		deustūrīs
accusative	deustūrum	deustūram	deustūrum		deustūrōs	deustūrās	deustūra
ablative	deustūrō	deustūrā	deustūrō		deustūrīs
vocative	deustūre	deustūra	deustūrum		deustūrī	deustūrae	deustūra