devirginaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēvirginō

Participle

dēvirginātūrus (feminine dēvirginātūra, neuter dēvirginātūrum); first/second-declension participle

1. about to deflower

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēvirginātūrus	dēvirginātūra	dēvirginātūrum		dēvirginātūrī	dēvirginātūrae	dēvirginātūra
genitive	dēvirginātūrī	dēvirginātūrae	dēvirginātūrī		dēvirginātūrōrum	dēvirginātūrārum	dēvirginātūrōrum
dative	dēvirginātūrō	dēvirginātūrae	dēvirginātūrō		dēvirginātūrīs
accusative	dēvirginātūrum	dēvirginātūram	dēvirginātūrum		dēvirginātūrōs	dēvirginātūrās	dēvirginātūra
ablative	dēvirginātūrō	dēvirginātūrā	dēvirginātūrō		dēvirginātūrīs
vocative	dēvirginātūre	dēvirginātūra	dēvirginātūrum		dēvirginātūrī	dēvirginātūrae	dēvirginātūra