devirginatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēvirginō

Participle

dēvirginātus (feminine dēvirgināta, neuter dēvirginātum); first/second-declension participle

1. deflowered

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēvirginātus	dēvirgināta	dēvirginātum		dēvirginātī	dēvirginātae	dēvirgināta
genitive	dēvirginātī	dēvirginātae	dēvirginātī		dēvirginātōrum	dēvirginātārum	dēvirginātōrum
dative	dēvirginātō	dēvirginātae	dēvirginātō		dēvirginātīs
accusative	dēvirginātum	dēvirginātam	dēvirginātum		dēvirginātōs	dēvirginātās	dēvirgināta
ablative	dēvirginātō	dēvirginātā	dēvirginātō		dēvirginātīs
vocative	dēvirgināte	dēvirgināta	dēvirginātum		dēvirginātī	dēvirginātae	dēvirgināta