devitaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēvītō

Participle

dēvītātūrus (feminine dēvītātūra, neuter dēvītātūrum); first/second-declension participle

1. about to avoid

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēvītātūrus	dēvītātūra	dēvītātūrum		dēvītātūrī	dēvītātūrae	dēvītātūra
genitive	dēvītātūrī	dēvītātūrae	dēvītātūrī		dēvītātūrōrum	dēvītātūrārum	dēvītātūrōrum
dative	dēvītātūrō	dēvītātūrae	dēvītātūrō		dēvītātūrīs
accusative	dēvītātūrum	dēvītātūram	dēvītātūrum		dēvītātūrōs	dēvītātūrās	dēvītātūra
ablative	dēvītātūrō	dēvītātūrā	dēvītātūrō		dēvītātūrīs
vocative	dēvītātūre	dēvītātūra	dēvītātūrum		dēvītātūrī	dēvītātūrae	dēvītātūra