devitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēvītō

Participle

dēvītātus (feminine dēvītāta, neuter dēvītātum); first/second-declension participle

1. avoided

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēvītātus	dēvītāta	dēvītātum		dēvītātī	dēvītātae	dēvītāta
genitive	dēvītātī	dēvītātae	dēvītātī		dēvītātōrum	dēvītātārum	dēvītātōrum
dative	dēvītātō	dēvītātae	dēvītātō		dēvītātīs
accusative	dēvītātum	dēvītātam	dēvītātum		dēvītātōs	dēvītātās	dēvītāta
ablative	dēvītātō	dēvītātā	dēvītātō		dēvītātīs
vocative	dēvītāte	dēvītāta	dēvītātum		dēvītātī	dēvītātae	dēvītāta