devoluturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēvolvō

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [deː.wɔ.ɫuːˈtuː.rʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [de.vo.luˈtuː.rus]

Participle

dēvolūtūrus (feminine dēvolūtūra, neuter dēvolūtūrum); first/second-declension participle

1. about to roll down

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēvolūtūrus	dēvolūtūra	dēvolūtūrum		dēvolūtūrī	dēvolūtūrae	dēvolūtūra
genitive	dēvolūtūrī	dēvolūtūrae	dēvolūtūrī		dēvolūtūrōrum	dēvolūtūrārum	dēvolūtūrōrum
dative	dēvolūtūrō	dēvolūtūrae	dēvolūtūrō		dēvolūtūrīs
accusative	dēvolūtūrum	dēvolūtūram	dēvolūtūrum		dēvolūtūrōs	dēvolūtūrās	dēvolūtūra
ablative	dēvolūtūrō	dēvolūtūrā	dēvolūtūrō		dēvolūtūrīs
vocative	dēvolūtūre	dēvolūtūra	dēvolūtūrum		dēvolūtūrī	dēvolūtūrae	dēvolūtūra