devoratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēvorō.

Participle

dēvorātus (feminine dēvorāta, neuter dēvorātum); first/second-declension participle

1. swallowed, devoured
2. absorbed
3. consumed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēvorātus	dēvorāta	dēvorātum		dēvorātī	dēvorātae	dēvorāta
genitive	dēvorātī	dēvorātae	dēvorātī		dēvorātōrum	dēvorātārum	dēvorātōrum
dative	dēvorātō	dēvorātae	dēvorātō		dēvorātīs
accusative	dēvorātum	dēvorātam	dēvorātum		dēvorātōs	dēvorātās	dēvorāta
ablative	dēvorātō	dēvorātā	dēvorātō		dēvorātīs
vocative	dēvorāte	dēvorāta	dēvorātum		dēvorātī	dēvorātae	dēvorāta