devoturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēvoveō

Participle

dēvōtūrus (feminine dēvōtūra, neuter dēvōtūrum); first/second-declension participle

1. about to devote

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēvōtūrus	dēvōtūra	dēvōtūrum		dēvōtūrī	dēvōtūrae	dēvōtūra
genitive	dēvōtūrī	dēvōtūrae	dēvōtūrī		dēvōtūrōrum	dēvōtūrārum	dēvōtūrōrum
dative	dēvōtūrō	dēvōtūrae	dēvōtūrō		dēvōtūrīs
accusative	dēvōtūrum	dēvōtūram	dēvōtūrum		dēvōtūrōs	dēvōtūrās	dēvōtūra
ablative	dēvōtūrō	dēvōtūrā	dēvōtūrō		dēvōtūrīs
vocative	dēvōtūre	dēvōtūra	dēvōtūrum		dēvōtūrī	dēvōtūrae	dēvōtūra