diffracturus

Latin

Etymology

Future active participle of diffringō.

Participle

diffrāctūrus (feminine diffrāctūra, neuter diffrāctūrum); first/second-declension participle

1. about to shatter

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	diffrāctūrus	diffrāctūra	diffrāctūrum		diffrāctūrī	diffrāctūrae	diffrāctūra
genitive	diffrāctūrī	diffrāctūrae	diffrāctūrī		diffrāctūrōrum	diffrāctūrārum	diffrāctūrōrum
dative	diffrāctūrō	diffrāctūrae	diffrāctūrō		diffrāctūrīs
accusative	diffrāctūrum	diffrāctūram	diffrāctūrum		diffrāctūrōs	diffrāctūrās	diffrāctūra
ablative	diffrāctūrō	diffrāctūrā	diffrāctūrō		diffrāctūrīs
vocative	diffrāctūre	diffrāctūra	diffrāctūrum		diffrāctūrī	diffrāctūrae	diffrāctūra