digressurus

Latin

Etymology

Future active participle of dīgredior

Participle

dīgressūrus (feminine dīgressūra, neuter dīgressūrum); first/second-declension participle

1. about to digress

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dīgressūrus	dīgressūra	dīgressūrum		dīgressūrī	dīgressūrae	dīgressūra
genitive	dīgressūrī	dīgressūrae	dīgressūrī		dīgressūrōrum	dīgressūrārum	dīgressūrōrum
dative	dīgressūrō	dīgressūrae	dīgressūrō		dīgressūrīs
accusative	dīgressūrum	dīgressūram	dīgressūrum		dīgressūrōs	dīgressūrās	dīgressūra
ablative	dīgressūrō	dīgressūrā	dīgressūrō		dīgressūrīs
vocative	dīgressūre	dīgressūra	dīgressūrum		dīgressūrī	dīgressūrae	dīgressūra