dinoturus

Latin

Etymology

Future active participle of dīnoscō.

Participle

dīnōtūrus (feminine dīnōtūra, neuter dīnōtūrum); first/second-declension participle

1. about to discern

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dīnōtūrus	dīnōtūra	dīnōtūrum		dīnōtūrī	dīnōtūrae	dīnōtūra
genitive	dīnōtūrī	dīnōtūrae	dīnōtūrī		dīnōtūrōrum	dīnōtūrārum	dīnōtūrōrum
dative	dīnōtūrō	dīnōtūrae	dīnōtūrō		dīnōtūrīs
accusative	dīnōtūrum	dīnōtūram	dīnōtūrum		dīnōtūrōs	dīnōtūrās	dīnōtūra
ablative	dīnōtūrō	dīnōtūrā	dīnōtūrō		dīnōtūrīs
vocative	dīnōtūre	dīnōtūra	dīnōtūrum		dīnōtūrī	dīnōtūrae	dīnōtūra