directivus

Latin

Etymology

dīrigō (“I direct, guide, steer”) +‎ -īvus (“-ive, -ing”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [diː.reːkˈtiː.wʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [di.rekˈtiː.vus]

Adjective

dīrēctīvus (feminine dīrēctīva, neuter dīrēctīvum); first/second-declension adjective

1. (Medieval Latin) steering, guiding

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dīrēctīvus	dīrēctīva	dīrēctīvum		dīrēctīvī	dīrēctīvae	dīrēctīva
genitive	dīrēctīvī	dīrēctīvae	dīrēctīvī		dīrēctīvōrum	dīrēctīvārum	dīrēctīvōrum
dative	dīrēctīvō	dīrēctīvae	dīrēctīvō		dīrēctīvīs
accusative	dīrēctīvum	dīrēctīvam	dīrēctīvum		dīrēctīvōs	dīrēctīvās	dīrēctīva
ablative	dīrēctīvō	dīrēctīvā	dīrēctīvō		dīrēctīvīs
vocative	dīrēctīve	dīrēctīva	dīrēctīvum		dīrēctīvī	dīrēctīvae	dīrēctīva

Descendants

• → Catalan: directiu
• → English: directive
• → French: directif
• → Galician: directivo
• → German: direktiv
• → Italian: direttivo
• → Spanish: directivo

References

• R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “directivus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources‎, London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC