distributivus

Latin

Etymology

From distribūtiō (“division, distribution”) +‎ -īvus (adjectival suffix).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [dɪs.trɪ.buːˈtiː.wʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [dis.tri.buˈtiː.vus]

Adjective

distribūtīvus (feminine distribūtīva, neuter distribūtīvum); first/second-declension adjective

1. distributive

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	distribūtīvus	distribūtīva	distribūtīvum		distribūtīvī	distribūtīvae	distribūtīva
genitive	distribūtīvī	distribūtīvae	distribūtīvī		distribūtīvōrum	distribūtīvārum	distribūtīvōrum
dative	distribūtīvō	distribūtīvae	distribūtīvō		distribūtīvīs
accusative	distribūtīvum	distribūtīvam	distribūtīvum		distribūtīvōs	distribūtīvās	distribūtīva
ablative	distribūtīvō	distribūtīvā	distribūtīvō		distribūtīvīs
vocative	distribūtīve	distribūtīva	distribūtīvum		distribūtīvī	distribūtīvae	distribūtīva

Derived terms

• distribūtīvitās

Descendants

• → English: distributive
• → Finnish: distributiivinen
• French: distributif
• German: distributiv
• Italian: distributivo
• Portuguese: distributivo
• Romanian: distributiv
• Spanish: distributivo
• → Swedish: distributiv