durabiliter

Latin

Etymology

From dūrābilis (“durable, lasting”) +‎ -ter.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [duː.raːˈbɪ.lɪ.tɛr]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [du.raˈbiː.li.ter]

Adverb

dūrābiliter (comparative dūrābilius, superlative dūrābilissimē)

1. durably; in a lasting manner

Related terms

• dūrābilis
• dūrābilitās
• dūrē
• dūrēscō
• dūritās
• dūriter
• dūritia
• dūrō
• dūrus
• indūrō