emoniturus

Latin

Etymology

Future active participle of ēmoneō

Participle

ēmonitūrus (feminine ēmonitūra, neuter ēmonitūrum); first/second-declension participle

1. about to admonish

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēmonitūrus	ēmonitūra	ēmonitūrum		ēmonitūrī	ēmonitūrae	ēmonitūra
genitive	ēmonitūrī	ēmonitūrae	ēmonitūrī		ēmonitūrōrum	ēmonitūrārum	ēmonitūrōrum
dative	ēmonitūrō	ēmonitūrae	ēmonitūrō		ēmonitūrīs
accusative	ēmonitūrum	ēmonitūram	ēmonitūrum		ēmonitūrōs	ēmonitūrās	ēmonitūra
ablative	ēmonitūrō	ēmonitūrā	ēmonitūrō		ēmonitūrīs
vocative	ēmonitūre	ēmonitūra	ēmonitūrum		ēmonitūrī	ēmonitūrae	ēmonitūra