emptitius

Latin

Etymology

From ēmptus +‎ -ītius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [eːmpˈtiː.ti.ʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [empˈtit.t͡si.us]

Adjective

ēmptītius (feminine ēmptītia, neuter ēmptītium); first/second-declension adjective

1. alternative form of ēmptīcius

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēmptītius	ēmptītia	ēmptītium		ēmptītiī	ēmptītiae	ēmptītia
genitive	ēmptītiī	ēmptītiae	ēmptītiī		ēmptītiōrum	ēmptītiārum	ēmptītiōrum
dative	ēmptītiō	ēmptītiae	ēmptītiō		ēmptītiīs
accusative	ēmptītium	ēmptītiam	ēmptītium		ēmptītiōs	ēmptītiās	ēmptītia
ablative	ēmptītiō	ēmptītiā	ēmptītiō		ēmptītiīs
vocative	ēmptītie	ēmptītia	ēmptītium		ēmptītiī	ēmptītiae	ēmptītia

References

• “emptīcĭus (emt- ) or -tĭus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “emptīcĭus (-tītĭus)”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.