emticius

Latin

Etymology

From ēmtus +‎ -īcius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [eːnˈtiː.ki.ʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [emˈtiː.t͡ʃi.us]

Adjective

ēmtīcius (feminine ēmtīcia, neuter ēmtīcium); first/second-declension adjective

1. alternative form of ēmptīcius

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēmtīcius	ēmtīcia	ēmtīcium		ēmtīciī	ēmtīciae	ēmtīcia
genitive	ēmtīciī	ēmtīciae	ēmtīciī		ēmtīciōrum	ēmtīciārum	ēmtīciōrum
dative	ēmtīciō	ēmtīciae	ēmtīciō		ēmtīciīs
accusative	ēmtīcium	ēmtīciam	ēmtīcium		ēmtīciōs	ēmtīciās	ēmtīcia
ablative	ēmtīciō	ēmtīciā	ēmtīciō		ēmtīciīs
vocative	ēmtīcie	ēmtīcia	ēmtīcium		ēmtīciī	ēmtīciae	ēmtīcia

References

• “emptīcĭus (emt- ) or -tĭus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press