emtitius

Latin

Etymology

From ēmtus +‎ -ītius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [eːnˈtiː.ti.ʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [emˈtit.t͡si.us]

Adjective

ēmtītius (feminine ēmtītia, neuter ēmtītium); first/second-declension adjective

1. alternative form of ēmptīcius

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēmtītius	ēmtītia	ēmtītium		ēmtītiī	ēmtītiae	ēmtītia
genitive	ēmtītiī	ēmtītiae	ēmtītiī		ēmtītiōrum	ēmtītiārum	ēmtītiōrum
dative	ēmtītiō	ēmtītiae	ēmtītiō		ēmtītiīs
accusative	ēmtītium	ēmtītiam	ēmtītium		ēmtītiōs	ēmtītiās	ēmtītia
ablative	ēmtītiō	ēmtītiā	ēmtītiō		ēmtītiīs
vocative	ēmtītie	ēmtītia	ēmtītium		ēmtītiī	ēmtītiae	ēmtītia

References

• “emptīcĭus (emt- ) or -tĭus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press