eremiticus

Latin

Etymology

erēmīta +‎ -icus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ɛ.reːˈmiː.tɪ.kʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [e.reˈmiː.ti.kus]

Adjective

erēmīticus (feminine erēmītica, neuter erēmīticum); first/second-declension adjective

1. (Late Latin) hermitic, eremitic

   Synonym: anachōrēticus

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	erēmīticus	erēmītica	erēmīticum		erēmīticī	erēmīticae	erēmītica
genitive	erēmīticī	erēmīticae	erēmīticī		erēmīticōrum	erēmīticārum	erēmīticōrum
dative	erēmīticō	erēmīticae	erēmīticō		erēmīticīs
accusative	erēmīticum	erēmīticam	erēmīticum		erēmīticōs	erēmīticās	erēmītica
ablative	erēmīticō	erēmīticā	erēmīticō		erēmīticīs
vocative	erēmītice	erēmītica	erēmīticum		erēmīticī	erēmīticae	erēmītica

Descendants

• Catalan: eremític
• French: érémitique
• Galician: eremítico
• Italian: eremitico
• Occitan: eremitic
• Portuguese: eremítico
• Romanian: eremitic
• Spanish: eremítico

References

• “eremiticus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.