ericaceus

Latin

Etymology

From erīca +‎ -āceus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ɛ.riːˈkaː.ke.ʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [e.riˈkaː.t͡ʃe.us]

Adjective

erīcāceus (feminine erīcācea, neuter erīcāceum); first/second-declension adjective

1. (New Latin, botany) ericaceous

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	erīcāceus	erīcācea	erīcāceum		erīcāceī	erīcāceae	erīcācea
genitive	erīcāceī	erīcāceae	erīcāceī		erīcāceōrum	erīcāceārum	erīcāceōrum
dative	erīcāceō	erīcāceae	erīcāceō		erīcāceīs
accusative	erīcāceum	erīcāceam	erīcāceum		erīcāceōs	erīcāceās	erīcācea
ablative	erīcāceō	erīcāceā	erīcāceō		erīcāceīs
vocative	erīcācee	erīcācea	erīcāceum		erīcāceī	erīcāceae	erīcācea

Descendants

• → English: ericaceous