esturus

Latin

Alternative forms

• ēsūrus, ēssūrus

Etymology

Future active participle of edō (“to eat”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [eːsˈtuː.rʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [esˈtuː.rus]

Participle

ēstūrus (feminine ēstūra, neuter ēstūrum); first/second-declension participle

1. about to eat

Declension

First/second-declension participle.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēstūrus	ēstūra	ēstūrum		ēstūrī	ēstūrae	ēstūra
genitive	ēstūrī	ēstūrae	ēstūrī		ēstūrōrum	ēstūrārum	ēstūrōrum
dative	ēstūrō	ēstūrae	ēstūrō		ēstūrīs
accusative	ēstūrum	ēstūram	ēstūrum		ēstūrōs	ēstūrās	ēstūra
ablative	ēstūrō	ēstūrā	ēstūrō		ēstūrīs
vocative	ēstūre	ēstūra	ēstūrum		ēstūrī	ēstūrae	ēstūra