eventurus

Latin

Etymology

Future participle of ēveniō

Participle

ēventūrus (feminine ēventūra, neuter ēventūrum); first/second-declension participle

1. about to happen

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēventūrus	ēventūra	ēventūrum		ēventūrī	ēventūrae	ēventūra
genitive	ēventūrī	ēventūrae	ēventūrī		ēventūrōrum	ēventūrārum	ēventūrōrum
dative	ēventūrō	ēventūrae	ēventūrō		ēventūrīs
accusative	ēventūrum	ēventūram	ēventūrum		ēventūrōs	ēventūrās	ēventūra
ablative	ēventūrō	ēventūrā	ēventūrō		ēventūrīs
vocative	ēventūre	ēventūra	ēventūrum		ēventūrī	ēventūrae	ēventūra