exacuturus

Latin

Etymology

Future active participle of exacuō

Participle

exacūtūrus (feminine exacūtūra, neuter exacūtūrum); first/second-declension participle

1. about to sharpen

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	exacūtūrus	exacūtūra	exacūtūrum		exacūtūrī	exacūtūrae	exacūtūra
genitive	exacūtūrī	exacūtūrae	exacūtūrī		exacūtūrōrum	exacūtūrārum	exacūtūrōrum
dative	exacūtūrō	exacūtūrae	exacūtūrō		exacūtūrīs
accusative	exacūtūrum	exacūtūram	exacūtūrum		exacūtūrōs	exacūtūrās	exacūtūra
ablative	exacūtūrō	exacūtūrā	exacūtūrō		exacūtūrīs
vocative	exacūtūre	exacūtūra	exacūtūrum		exacūtūrī	exacūtūrae	exacūtūra