exceptaturus

Latin

Etymology

Future active participle of exceptō

Participle

exceptātūrus (feminine exceptātūra, neuter exceptātūrum); first/second-declension participle

1. about to inhale

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	exceptātūrus	exceptātūra	exceptātūrum		exceptātūrī	exceptātūrae	exceptātūra
genitive	exceptātūrī	exceptātūrae	exceptātūrī		exceptātūrōrum	exceptātūrārum	exceptātūrōrum
dative	exceptātūrō	exceptātūrae	exceptātūrō		exceptātūrīs
accusative	exceptātūrum	exceptātūram	exceptātūrum		exceptātūrōs	exceptātūrās	exceptātūra
ablative	exceptātūrō	exceptātūrā	exceptātūrō		exceptātūrīs
vocative	exceptātūre	exceptātūra	exceptātūrum		exceptātūrī	exceptātūrae	exceptātūra