exceptatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of exceptō

Participle

exceptātus (feminine exceptāta, neuter exceptātum); first/second-declension participle

1. inhaled

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	exceptātus	exceptāta	exceptātum		exceptātī	exceptātae	exceptāta
genitive	exceptātī	exceptātae	exceptātī		exceptātōrum	exceptātārum	exceptātōrum
dative	exceptātō	exceptātae	exceptātō		exceptātīs
accusative	exceptātum	exceptātam	exceptātum		exceptātōs	exceptātās	exceptāta
ablative	exceptātō	exceptātā	exceptātō		exceptātīs
vocative	exceptāte	exceptāta	exceptātum		exceptātī	exceptātae	exceptāta