extincturus

Latin

Etymology

Future active participle of extinguō.

Participle

extīnctūrus (feminine extīnctūra, neuter extīnctūrum); first/second-declension participle

1. about to quench, extinguish, kill

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	extīnctūrus	extīnctūra	extīnctūrum		extīnctūrī	extīnctūrae	extīnctūra
genitive	extīnctūrī	extīnctūrae	extīnctūrī		extīnctūrōrum	extīnctūrārum	extīnctūrōrum
dative	extīnctūrō	extīnctūrae	extīnctūrō		extīnctūrīs
accusative	extīnctūrum	extīnctūram	extīnctūrum		extīnctūrōs	extīnctūrās	extīnctūra
ablative	extīnctūrō	extīnctūrā	extīnctūrō		extīnctūrīs
vocative	extīnctūre	extīnctūra	extīnctūrum		extīnctūrī	extīnctūrae	extīnctūra