feriatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of fērior (“to rest from work”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [feː.riˈaː.tʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [fe.riˈaː.tus]

Participle

fēriātus (feminine fēriāta, neuter fēriātum); first/second-declension participle

1. having kept or keeping holiday; having rested from work

Declension

First/second-declension participle.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	fēriātus	fēriāta	fēriātum		fēriātī	fēriātae	fēriāta
genitive	fēriātī	fēriātae	fēriātī		fēriātōrum	fēriātārum	fēriātōrum
dative	fēriātō	fēriātae	fēriātō		fēriātīs
accusative	fēriātum	fēriātam	fēriātum		fēriātōs	fēriātās	fēriāta
ablative	fēriātō	fēriātā	fēriātō		fēriātīs
vocative	fēriāte	fēriāta	fēriātum		fēriātī	fēriātae	fēriāta

Adjective

fēriātus (feminine fēriāta, neuter fēriātum); first/second-declension adjective

1. on holiday, unoccupied, idle
2. (relational) holiday

   diēs fēriātus ― a holiday (Pliny)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	fēriātus	fēriāta	fēriātum		fēriātī	fēriātae	fēriāta
genitive	fēriātī	fēriātae	fēriātī		fēriātōrum	fēriātārum	fēriātōrum
dative	fēriātō	fēriātae	fēriātō		fēriātīs
accusative	fēriātum	fēriātam	fēriātum		fēriātōs	fēriātās	fēriāta
ablative	fēriātō	fēriātā	fēriātō		fēriātīs
vocative	fēriāte	fēriāta	fēriātum		fēriātī	fēriātae	fēriāta

Descendants

• French: férié
• Occitan: feriat
• Spanish: feriado

References

• “feriatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “feriatus”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• "feriatus", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)