festivus

See also: Festivus

Latin

Etymology

From fēstus (“of or pertaining to feasts”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [feːsˈtiː.wʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [fesˈt̪iː.vus]

Adjective

fēstīvus (feminine fēstīva, neuter fēstīvum, adverb fēstīvē or fēstīviter); first/second-declension adjective

1. lively, festive, joyous, gay, merry
2. agreeable, pleasing; handsome, pretty
3. (of character) jovial, agreeable
4. (of speech) humorous, witty, lively

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	fēstīvus	fēstīva	fēstīvum		fēstīvī	fēstīvae	fēstīva
genitive	fēstīvī	fēstīvae	fēstīvī		fēstīvōrum	fēstīvārum	fēstīvōrum
dative	fēstīvō	fēstīvae	fēstīvō		fēstīvīs
accusative	fēstīvum	fēstīvam	fēstīvum		fēstīvōs	fēstīvās	fēstīva
ablative	fēstīvō	fēstīvā	fēstīvō		fēstīvīs
vocative	fēstīve	fēstīva	fēstīvum		fēstīvī	fēstīvae	fēstīva

Derived terms

• fēstīvālis
• fēstīvē
• fēstīvitās
• fēstīviter
• fēstīvum

Related terms

• fēstum
• fēstus

Descendants

Descendants

• Catalan: festiu
• Emilian: festîv
• English: festive
• French: festif
• Galician: festivo
• Istriot: fisteîvo
• Italian: festivo
• Mirandese: festibo
• Occitan: festiu
• Piedmontese: festiv
• Portuguese: festivo
  • Guinea-Bissau Creole: festivu
• Romanian: festiv
• Sicilian: fistivu
• Spanish: festivo

References

• “festivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “festivus”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “festivus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.