finiturus

Latin

Etymology

Future active participle of fīniō

Participle

fīnītūrus (feminine fīnītūra, neuter fīnītūrum); first/second-declension participle

1. about to finish

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	fīnītūrus	fīnītūra	fīnītūrum		fīnītūrī	fīnītūrae	fīnītūra
genitive	fīnītūrī	fīnītūrae	fīnītūrī		fīnītūrōrum	fīnītūrārum	fīnītūrōrum
dative	fīnītūrō	fīnītūrae	fīnītūrō		fīnītūrīs
accusative	fīnītūrum	fīnītūram	fīnītūrum		fīnītūrōs	fīnītūrās	fīnītūra
ablative	fīnītūrō	fīnītūrā	fīnītūrō		fīnītūrīs
vocative	fīnītūre	fīnītūra	fīnītūrum		fīnītūrī	fīnītūrae	fīnītūra