ientatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ientō

Participle

iēntātus (feminine iēntāta, neuter iēntātum); first/second-declension participle

1. breakfasted

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	iēntātus	iēntāta	iēntātum		iēntātī	iēntātae	iēntāta
genitive	iēntātī	iēntātae	iēntātī		iēntātōrum	iēntātārum	iēntātōrum
dative	iēntātō	iēntātae	iēntātō		iēntātīs
accusative	iēntātum	iēntātam	iēntātum		iēntātōs	iēntātās	iēntāta
ablative	iēntātō	iēntātā	iēntātō		iēntātīs
vocative	iēntāte	iēntāta	iēntātum		iēntātī	iēntātae	iēntāta