illusivus

Latin

Etymology

From illūdō +‎ -īvus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ɪl.luːˈsiː.wʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [il.luˈs̬iː.vus]

Adjective

illūsīvus (feminine illūsīva, neuter illūsīvum); first/second-declension adjective

1. deceptive, illusive, illusory

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	illūsīvus	illūsīva	illūsīvum		illūsīvī	illūsīvae	illūsīva
genitive	illūsīvī	illūsīvae	illūsīvī		illūsīvōrum	illūsīvārum	illūsīvōrum
dative	illūsīvō	illūsīvae	illūsīvō		illūsīvīs
accusative	illūsīvum	illūsīvam	illūsīvum		illūsīvōs	illūsīvās	illūsīva
ablative	illūsīvō	illūsīvā	illūsīvō		illūsīvīs
vocative	illūsīve	illūsīva	illūsīvum		illūsīvī	illūsīvae	illūsīva

Descendants

• → English: illusive
• → Italian: illusivo