impensus

Latin

Alternative forms

• inpēnsus

Etymology

Perfect passive participle of impendō (“weigh out, expend”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ɪmˈpẽː.sʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [imˈpɛn.sus]

Adjective

impēnsus (feminine impēnsa, neuter impēnsum, comparative impēnsior, adverb impēnsē); first/second-declension participle

1. considerable, great

   Synonyms: immēnsus, vāstus, ingēns, immānis

2. costly, expensive

   Synonyms: pretiōsus, cārus, dīves, antīquus

   Antonym: vīlis

3. earnest

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	impēnsus	impēnsa	impēnsum		impēnsī	impēnsae	impēnsa
genitive	impēnsī	impēnsae	impēnsī		impēnsōrum	impēnsārum	impēnsōrum
dative	impēnsō	impēnsae	impēnsō		impēnsīs
accusative	impēnsum	impēnsam	impēnsum		impēnsōs	impēnsās	impēnsa
ablative	impēnsō	impēnsā	impēnsō		impēnsīs
vocative	impēnse	impēnsa	impēnsum		impēnsī	impēnsae	impēnsa

• comparative impēnsior, superlative impēnsissimus

Derived terms

• impēnsē

References

• “impensus (inp-)”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “impensus”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “impensus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.