insectatus

Latin

Etymology

Perfect active participle of insector.

Participle

īnsectātus (feminine īnsectāta, neuter īnsectātum); first/second-declension participle

1. having pursued

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	īnsectātus	īnsectāta	īnsectātum		īnsectātī	īnsectātae	īnsectāta
genitive	īnsectātī	īnsectātae	īnsectātī		īnsectātōrum	īnsectātārum	īnsectātōrum
dative	īnsectātō	īnsectātae	īnsectātō		īnsectātīs
accusative	īnsectātum	īnsectātam	īnsectātum		īnsectātōs	īnsectātās	īnsectāta
ablative	īnsectātō	īnsectātā	īnsectātō		īnsectātīs
vocative	īnsectāte	īnsectāta	īnsectātum		īnsectātī	īnsectātae	īnsectāta