intercepturus

Latin

Etymology

Future active participle of intercipiō.

Participle

interceptūrus (feminine interceptūra, neuter interceptūrum); first/second-declension participle

1. about to intercept, interrupt

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	interceptūrus	interceptūra	interceptūrum		interceptūrī	interceptūrae	interceptūra
genitive	interceptūrī	interceptūrae	interceptūrī		interceptūrōrum	interceptūrārum	interceptūrōrum
dative	interceptūrō	interceptūrae	interceptūrō		interceptūrīs
accusative	interceptūrum	interceptūram	interceptūrum		interceptūrōs	interceptūrās	interceptūra
ablative	interceptūrō	interceptūrā	interceptūrō		interceptūrīs
vocative	interceptūre	interceptūra	interceptūrum		interceptūrī	interceptūrae	interceptūra