intermoriturus

Latin

Etymology

Future active participle of intermorior.

Participle

intermoritūrus (feminine intermoritūra, neuter intermoritūrum); first/second-declension participle

1. about to decay

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	intermoritūrus	intermoritūra	intermoritūrum		intermoritūrī	intermoritūrae	intermoritūra
genitive	intermoritūrī	intermoritūrae	intermoritūrī		intermoritūrōrum	intermoritūrārum	intermoritūrōrum
dative	intermoritūrō	intermoritūrae	intermoritūrō		intermoritūrīs
accusative	intermoritūrum	intermoritūram	intermoritūrum		intermoritūrōs	intermoritūrās	intermoritūra
ablative	intermoritūrō	intermoritūrā	intermoritūrō		intermoritūrīs
vocative	intermoritūre	intermoritūra	intermoritūrum		intermoritūrī	intermoritūrae	intermoritūra