inusitatus

Latin

Etymology

From in- +‎ ūsitātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ɪ.nuː.sɪˈtaː.tʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [i.nu.s̬iˈtaː.tus]

Adjective

inūsitātus (feminine inūsitāta, neuter inūsitātum, comparative inūsitātior); first/second-declension adjective

1. unusual, uncommon, extraordinary

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	inūsitātus	inūsitāta	inūsitātum		inūsitātī	inūsitātae	inūsitāta
genitive	inūsitātī	inūsitātae	inūsitātī		inūsitātōrum	inūsitātārum	inūsitātōrum
dative	inūsitātō	inūsitātae	inūsitātō		inūsitātīs
accusative	inūsitātum	inūsitātam	inūsitātum		inūsitātōs	inūsitātās	inūsitāta
ablative	inūsitātō	inūsitātā	inūsitātō		inūsitātīs
vocative	inūsitāte	inūsitāta	inūsitātum		inūsitātī	inūsitātae	inūsitāta

Descendants

• English: inusitate
• Italian: inusitato
• Portuguese: inusitado
• Spanish: inusitado

References

• “inusitatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “inusitatus”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “inusitatus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.