limitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of līmitō.

Participle

līmitātus (feminine līmitāta, neuter līmitātum); first/second-declension participle

1. limited, delimited, bounded
2. fixed, settled, determined

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	līmitātus	līmitāta	līmitātum		līmitātī	līmitātae	līmitāta
genitive	līmitātī	līmitātae	līmitātī		līmitātōrum	līmitātārum	līmitātōrum
dative	līmitātō	līmitātae	līmitātō		līmitātīs
accusative	līmitātum	līmitātam	līmitātum		līmitātōs	līmitātās	līmitāta
ablative	līmitātō	līmitātā	līmitātō		līmitātīs
vocative	līmitāte	līmitāta	līmitātum		līmitātī	līmitātae	līmitāta

Antonyms

• illīmitātus

References

• "limitatus", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)