linearius

Latin

Etymology

From līnea (“line”) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [liː.neˈaː.ri.ʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [li.neˈaː.ri.us]

Adjective

līneārius (feminine līneāria, neuter līneārium); first/second-declension adjective

1. Of or pertaining to lines.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	līneārius	līneāria	līneārium		līneāriī	līneāriae	līneāria
genitive	līneāriī	līneāriae	līneāriī		līneāriōrum	līneāriārum	līneāriōrum
dative	līneāriō	līneāriae	līneāriō		līneāriīs
accusative	līneārium	līneāriam	līneārium		līneāriōs	līneāriās	līneāria
ablative	līneāriō	līneāriā	līneāriō		līneāriīs
vocative	līneārie	līneāria	līneārium		līneāriī	līneāriae	līneāria

Related terms

• līnea

References

• “linearius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• "linearius", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• “linearius”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.