litiger

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈliː.tɪ.ɡɛr]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈliː.ti.d͡ʒer]

Etymology 1

līs (“lawsuit”) +‎ -ger (“bearing”)

Adjective

lītiger (feminine lītigera, neuter lītigerum); first/second-declension adjective (nominative masculine singular in -er)

1. belonging to the legal process

Declension

First/second-declension adjective (nominative masculine singular in -er).

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	lītiger	lītigera	lītigerum		lītigerī	lītigerae	lītigera
genitive	lītigerī	lītigerae	lītigerī		lītigerōrum	lītigerārum	lītigerōrum
dative	lītigerō	lītigerae	lītigerō		lītigerīs
accusative	lītigerum	lītigeram	lītigerum		lītigerōs	lītigerās	lītigera
ablative	lītigerō	lītigerā	lītigerō		lītigerīs
vocative	lītiger	lītigera	lītigerum		lītigerī	lītigerae	lītigera

Etymology 2

Form of lītigō.

Verb

lītiger

1. first-person singular present passive subjunctive of lītigō

References

• “litiger”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “litiger”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.